DEJO
UN TU BŪSI
KAS VAIRĀK

Savus pirmos deju soļus apguvu jau bērnudārzā, bet, uzsākot skolas gaitas, pievērsos sporta dejām. Tā tas turpinājās 12 gadus, kuru laikā treniņi bija četras reizes nedēļā, sacensības brīvdienās un treniņnometnes vasarās. Jau piecpadsmit gadu vecumā sāku strādāt nometnēs ar bērniem, mācot viņiem pamatsoļus sporta dejās. Šeit sāka veidoties mana pirmā pieredze kā deju pedagogam. Viens no maniem galvenajiem nosacījumiem, strādājot ar cilvēku, ir viņam pašam ļaut sajust sev pareizāko un ērtāko ceļu kustības izprašanai.

Pēc vidusskolas izlēmu studēt Latvijas Kultūras koledžā, kuru beidzu ar specialitāti – deju kolektīva vadītājs. Šeit ieguvu visspēcīgākos pamatus dažādos deju žanros: balets, laikmetīgā deja, džeza deja, hip hop, vēsturiskā deja u.c. 2012.gadā beidzu bakalaura studijas ar grādu kā deju un ritmikas skolotājs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Visu šo laiku paralēli strādāju ar bērniem un jauniešiem, vadot deju nodarbības baletā un sporta dejās gan Jelgavā, gan Rīgā. Kā arī nu jau vairāk kā desmit gadus strādāju laikmetīgajā dejā un kustību improvizācijā, radu savas horeogrāfijas. Esmu izveidojusi dejas teātri “Anima”. Dejas teātris ir tā vieta, kur paužu sevi caur kustību stāstiem veidojot izrādes. Strādāju deju studijā Dejovisi.lv ar laikmetīgās dejas grupu. Šobrīd vadu Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžā latviešu dejas specializāciju un lektore programmā deja. Mana trešā profesija ir deju un kustību terapeits, šī profesija ir apgūta Rīgas Stradiņu universitātē un ir iegūts maģistra grāds veselības aprūpē. Esmu izveidojusi un vadu epilepsijas pacientu biedrību “Aura”. Deja un kustība ir mana ikdiena un tas ir veids kā sevī uzturu dzīvesprieku, spēku un enerģiju.

Mēs katrs esam unikāls kā mākslas darbs, kas piepilda laiku un telpu ar savām kustībām un sajūtām. Caur deju nodarbībām es vēlos dāvāt cilvēkam brīvas sajūtas ķermenī, atbrīvot no saspringuma, iegūt mieru, plastiskumu, pilnveidot savu pašizaugsmi un piepildīt sevi ar radošumu, pozitīvām emocijām un izjūtām. Tiekamies dejā!

Interesi pret deju izrādīju jau brīdī, kad pirmo reizi tiku iesēdināta staigulītī — vecāki zināja, ka ar ritmisku dziesmu mazā Kristīne būs aizņemta stundām ilgi. Septiņu gadu vecumā sāku trenēties mūsdienu dejā un paralēli 3 gadus apmeklēju sporta deju nodarbības.

12 gadu laikā (2011–2023) esmu apguvusi stingrus pamatus hip-hop, laikmetīgajā dejā, baletā, heels un šova dejā, kā arī akrobātiku, aktiermeistarību, TRX un AntiGravity. Jau 13 gados (2017) sāku piedalīties deju nometņu organizēšanā un treniņu vadīšanā gan bērniem, gan pieaugušajiem, veidojot horeogrāfijas grupām startiem Latvijā un ārzemēs.

Šobrīd savu dejas ceļu turpinu, vadot nodarbības bērniem un daloties mīlestībā pret deju, lai Latvijā augtu aktīvi un deju mīloši bērni.

Mans dejas ceļš sākās jau bērnībā. Biju ļoti radošs bērns – mājās nepārtraukti dejoju, dziedāju, veidoju savus priekšnesumus un liku vecākiem tos skatīties. Mācīju arī savām draudzenēm dažādas dejas un jau toreiz iejutos deju skolotājas lomā.

Mani vecāki, paši kādreizējie dejotāji, redzēja manu aizrautību un nolēma mani aizvest uz tautas dejām. Tās dejoju aptuveni desmit gadus, un tieši tur ieguvu savus pirmos, ļoti svarīgos pamatus un pirmo patieso mīlestību pret deju. Šajā laikā apguvu arī klasiskās dejas pamatus, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi ikvienam dejotājam.

Vēlāk savu dejas ceļu turpināju deju studijā “Dejovisi”, kur apguvu laikmetīgo un klasisko deju pie izcilām pasniedzējām. Tieši šajā laikā es deju iemīlēju pa īstam. Gandrīz katra mana diena pagāja deju zālē vai jebkādā citā vietā, kur vien bija pietiekami daudz vietas, lai dejotu. Deja ik dienu dzīvoja manā galvā un sirdī.

Pamazām sāku veidot arī savas deju horeogrāfijas un arvien vairāk sapratu, ka vēlos augt, mācīties un atklāt, uz ko vēl esmu spējīga. Regulāri apmeklēju dažādas meistarklases un nepārstāju sevi pilnveidot. Man vienmēr ir bijusi vēlme kļūt arvien labākai un nekad neapstāties pie sasniegtā.

Līdzās dejošanai man vienmēr ir paticis arī mācīt citus. Man ļoti patīk radīt horeogrāfijas, iedvesmot dejotājus un redzēt, kā viņi izdejo dažādus stāstus. Tieši tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas man nebija šaubu par to, ko vēlos darīt turpmāk.

Pašlaik studēju Latvijas Kultūras koledžā programmā “Deja” par deju kolektīvu vadītāju, dejoju dejas teātrī “Anima”, strādāju par baleta skolotāju bērniem, vadu dažādas meistarklases un deju nodarbības, kā arī piedalos daudz un dažādos projektos gan kā dejotāja, gan kā horeogrāfe. Paralēli studijām turpinu papildināt savas zināšanas, apmeklējot dažādas meistarklases pie Latvijas un ārvalstu pasniedzējiem.

Man ļoti patīk dalīties savās zināšanās un redzēt, kā bērni aug, kļūst drosmīgāki un sāk noticēt sev. Tieši viņu prieks, centība un pat paši mazākie sasniegumi man ir vislielākā dāvana.

Pavisam nesen mamma man atgādināja, ka mana pirmā sapņu profesija bērnībā bija tieši deju skolotāja. Toreiz es zināju vēl tikai mazu daļiņu no šīs pasaules, bet tagad esmu ļoti pateicīga, ka dzīve mani ir vedusi pa šo dejas ceļu, ļaujot man darīt to, kas man patiešām patīk.

Ar katru dienu es deju iemīlu arvien vairāk. Es patiesi ticu, ka deja ir dvēseles valoda. Tā spēj izstāstīt stāstus un parādīt emocijas, kuras reizēm ar vārdiem nav iespējams izteikt. Un tieši to es vēlos nodot arī saviem dejotājiem – mīlestību pret deju, kustību un prieku būt pašiem.